Temperamenta tantrumi (histērijas) bērnam
Temperamenta lēkmes (histērija) bērnam. Mana pirmā reakcija, izlasot šo virsrakstu, bija: “Un kas no tā?” Bet es turpināju lasīt, un, jo vairāk lasīju, jo vairāk man šķita, ka man par to vajadzētu zināt. Iespējams, ka jūs kā vecāki varat saskarties ar dažām no šīm sajūtām. Jūs negribētu, lai jūsu bērnam būtu histēriskas lēkmes, kad viņš ir satraukts. Iespējams, jūsu bērnam ir kāda veida emocionāls sabrukums, un jūs neesat pārliecināts, kas notiek un kāpēc. Ja tas jums šķiet pazīstami, dažkārt ir noderīgi par to aprunāties ar speciālistu.
Temperamenta tantrumi jeb paroksizimāli dusmu vai izmisuma uzliesmojumi, ko dēvē arī par bērnības histērijām jeb kaprīzēm un dusmu lēkmēm, var būt nogurdinoši jebkuram vecākam. Tantrumi nav jālūko kā briesmas, bet gan kā iespējas izglītošanai.
Kādēļ bērniem ir tantrumi?
Temperamenta tantrumi variē no pīkstēšanas un raudāšanas līdz kliegšanai, speršanai un elpas aizturēšanai. Tie ir vienlīdz bieži sastopami kā zēniem tā meitenēm, un parasti ar tiem sastopas 1 – 3 gadu vecumā.
Dažiem bērniem tantrumi ir bieži, bet dažiem tie ir reti, tantrumi ir normāla bērna attīstības daļa. Tas ir veids kā mazi bērni parāda to, ka ir noskumuši vai neapmierināti.
Tantrumi notiek, kad bērni ir piekusuši, izalkuši vai nejūtas ērti. Viņi var piedzīvot šo sabrukuma mirkli, ja viņi kaut ko nespēj iegūt (piemēram, tikt pie vecākiem vai dabūt mantiņu) un darīt to, ko viņi vēlas. Prasmi tikt galā ar šo neapmierinātību bērni apgūst laika gaitā.
Visbiežāk tantrumi ir novērojami bērniem 2 gadu vecumā, kad sāk attīstīties valodas prasmes, jo bērns vēl nespēj pilnvērtīgi pateikt, ko vēlas, kā jūtās, kas viņiem tajā mirklī ir nepieciešams. Šāda nepatīkama pieredze var izraisīt tantrumu. Valodas prasmēm pilnveidojoties, visbiežāk, tantrumi mazinās.
Maza bērna vecumā bērns vēlas savu neatkarību, kontroli par vidi sev apkārt, viņi to vēlas vairāk kā patiesībā spēj izturēt. Tas bērnu var novest pie spēcīgiem šķēršļiem, jo bērns domā “Es varu to izdarīt pats” vai “Es to gribu, dod to man”. Mirklī, kad bērni atklāj, ka viņi nevar to izdarīt, vai nevar dabūt visu ko vēlās, var rasties tantrums.
Kā izvairīties no tantruma?
Pirmkārt, centies novērst tantrumu notikšanu, kad tas ir iespējams. Lūk, pāris idejas, kas varētu palīdzēt:
– Sniedz bērnam daudz pozitīvas uzmanības. Izveido ieradumu, noķert tos mirkļus, kad bērns ir paveicis ko labu – kad bērns ir labs. Atalgo mazo ar uzslavu un uzmanību par kādu pozitīvu uzvedību.
– Ļauj bērnam izjust kontroli par dažādām mazām lietām. Piedāvā nelielas izvēles iespējas, piemēram: “Tu vēlies apelsīnu vai ābolu sulu?”, vai arī “Tu vēlies mazgāt zobus pirms vai pēc vannošanās?” Šādā veidā izdodas izvairīties no jautājuma “Vai tu tagad vēlies tīrīt zobus?” uz ko, visdrīzāk, tiktu atbildēts ar “nē”.
– Objektus, kurus bērnam nevajadzētu aizsniegt, glabājiet ārpus bērna redzesloka un iespējas tos aizsniegt. Tas padarīs dažādas nepatīkamas sajūtas, šķēršļu sajūtas, mazāk biežas. Protams, ne vienmēr tas ir iespējams, īpaši ārpus mājas vides, kur vidi nevar kontrolēt.
– Novērs bērna uzmanību uz ko citu. Izmanto bērna īso uzmanības noturību, piedāvājāt tā vietā, ko bērns nevar iegūt, ko citu. Sāciet jaunu aktivitāti, lai aizvietotu to, kas bērnam nav atļauta vai, kas sagādā nepatīkamas emocijas, vai arī vienkārši veic izmaiņas vidē. Dodies ar bērnu ārā vai vienkārši dodies uz citu istabu.
– Palīdzi bērnam apgūt jaunas prasmes un būt veiksmīgam. Palīdzi bērnam iemācīties darīt dažādas lietas. Uzslavējiet viņu, lai ļautu viņam justies lepnam par to, ko viņš paveicis. Kā arī, sāciet ar kaut ko vienkāršu pirms dodieties pie sarežģītākiem uzdevumiem.
– Uzmanīgi apsverat bērna prasību pēc kaut kā. Vai tas ir briesmīgi? Varbūt nemaz nav, izvēlieties paši savas cīņas.
– Ziniet sava bērna limitus. Ja zināt, kad jūsu bērns ir noguris, atceraties, ka tas nav labākais laiks, lai dotos iepirkties vai mēģinātu “izspiest” no bērna vēl vienu uzdevumu.
Ko iesākt tantruma laikā?
Esi mierīgs, atbildot uz tantrumu, nesarežģī situāciju ar savu neapmierinātību vai dusmām. Atgādini sev, ka tavs darbs ir palīdzēt bērnam nomierināties, tādēļ arī tev jābūt mierīgam.
Veidi kā reaģēt uz tantrumu ir atkarīgi no tā, kādēļ bērns ir nomākts. Dažreiz nepieciešams nodrošināt tikai komfortu. Ja bērns ir noguris vai izsalcis, ir laiks diendusai vai kādai uzkodai. Citos mirkļos ir labāk ignorēt šo uzliesmojumu vai novērst bērna uzmanību, piedāvājot jaunu aktivitāti.
Ja tanturums notiek tādēļ, lai bērns gūtu vecāku uzmanību, viens no labākajiem veidiem, lai mazinātu šo uzvedību, ir to ignorēt. Ja bērns šādi reaģē pēc atteikuma saņemšanas, mēģini saglabāt mieru, nesniegt daudz paskaidrojumus par to, kāpēc jūsu bērns nevar dabūt to, ko grib. Pārej uz citu aktivitāti.
Ja tantrums notiek tad, kad bērnam liek darīt kaut ko, ko viņš negrib darīt, vislabākais ir ignorēt šo histēriju jeb tantrumu. Šādā gadījumā nepieciešams sekot līdzi tam, lai mirklī, kad bērns ir nomierinājies, viņš tomēr pabeigtu uzdevumu.
Bērniem, kuri var nodarīt pāri sev vai citiem, tantruma laikā nepieciešams doties uz mierīgu un drošu vietu, lai nomierinātos, tas attiecas arī uz publiskām vietām.
Ja drošības jautājums vēl joprojām ir iesaistīts, un bērns atkārto aizliegto uzmanību arī tad, kad tiek teikts, lai bērns pārstāj, ieturiet pauzi vai stingri aptveriet- turiet bērnu vairākas minūtes. Esiet konsekventi un nepadodieties, kad jautājums skar drošību.
Pirmsskolas vecuma bērni un nedaudz vecāki bērni bieži vien izmanto tantrumus, lai panāktu savu, jo ir iemācījušies, ka šāda uzvedība “strādā”. Skolas vecuma bērnus šādā gadījumā ieteicams sūtīt uz savu istabu, lai nomierinātos, vai arī vērst uz to minimālu uzmanību.
Labāk pateikt bērnam, ka viņam jāatrodas savā istabā, līdz viņš jūt, ka atkal ir atguvis kontroli, nevis noteikt konkrētu laika limitu. Šāda taktika iedrošina bērnu – bērns pats var ietekmēt savas uzvedības iznākumus un iegūt kontroles sajūtu, kas tantruma laikā izzūd. Ja šāda pauze tiek papildināta ar negatīvu uzvedību, piemēram, sišanu, nepieciešams izmantot laika limitu.
Neapbalvojiet bērna dusmu lēkmes jeb tantrumus piekāpjoties. Tas tikai pierādīs bērnam, ka šāds tantrums jeb dusmu lēkme ir bijusi efektīva.
Ko darīt pēc tantruma?
Uzslavē bērnu par kontroles atgūšanu, piemēram: “Man patīk, kā spēji nomierināties”. Bērni var justies īpaši neaizsargāti pēc dusmām, jo zina, ka nav bijuši tik lieliski. Tagad (kad bērns ir mierīgs) ir laiks bērnu samīļot un pārliecināt, ka viņu tāpat mīl, neskatoties ne uz ko.
Nodrošini, ka bērns pietiekami izguļas. Ja bērnam nav bijis pietiekami daudz miega, bērns var būt uzbudināts, nepiekāpīgs un uzvedība var būt ekstrēma. Noskaidro, cik miega bērnam, atbilstoši vecumam, ir nepieciešams. Bērna miega daudzums variē, pamatojoties uz bērna vecumu, taču svarīgi atcerēties, ka katram bērnam ir savas miega vajadzības.
Kad nepieciešams vērsties pie ārsta?
Vērsies pēc ārsta palīdzības, ja:
bieži jūties dusmīgs un ārpus kontroles, atbildot uz bērna histērijām jeb tantrumiem;
– turpini tiem ļauties;
– tantrums starp tevi un bērnu raisa daudz negatīvas emocijas;
– tev rodas jautājumi par to, ko tu dari vai ko dara tavs bērns;
– tantrumi kļūst biežāki, spēcīgāki un notiek ilgāk;
– bērns bieži nodara pāri sev vai citiem;
– bērns ir nepiekāpīgs, daudz strīdas,un ar grūtībām sadarbojas.
Ārsts veiks arī veselības pārbaudi, kas var novest pie tantruma, lai gan tas nav bieži vērojams. Dažreiz redzes vai dzirdes problēmas, hroniskas slimības, valodas aizture un mācīšanās problēmas, bērniem var veicināt tantrumus.
Svarīgi atcerēties, ka tantrumiem nav jāizraisa bažas, parasti tie pāriet dabiski, bērnam pieaugot un apgūstot paškontroli. Bērni iemācās sadarboties, komunicēt un tikt galā ar neapmierinātību. Mazāk neapmierinātības un vairāk kontroles nozīmē mazākus tantrumus jeb dusmu lēkmes un histērijas, kā arī priecīgākus vecākus.
Bieži, ja bērnam nav veselības problēmas vai audzināšanas/disciplinēšanas sekas, tad RigaBrain seansi arī var palīdzēt.
Comments