Vai Covid tiek arī smadzenēs? Pētījuma rezultāti

Arvien lielākā skaitā pierādījumu tiek gūts apstiprinājums, ka cilvēki, kuri slimo ar Covid-19, cieš arī no kognitīviem traucējumiem, piemēram, tā saucamās smadzeņu “miglas” un noguruma.

Un pētnieki atklāj, kāpēc. SARS-CoV-2 vīruss, tāpat kā daudzi vīrusi, smadzenēm nav draudzīgi. Pētījumā, kas publicēts “Nature Neuroscience”, pētnieki konstatējuši, ka proteīns, kas bieži attēlots kā vīrusa “rokas”, var šķērsot asins-smadzeņu barjeru peļu izlasēs.

Tātad SARS-CoV-2, kas ir Covid-19 cēlonis, var nonākt līdz smadzenēm.

Noteikts proteīns, ko bieži dēvē par S1 proteīnu, nosaka, kurās šūnās vīruss var iekļūt. “Parasti vīruss dara to pašu, ko tā saistošais proteīns,” stāsta pētījuma autors Viljams A. Benkss (William A. Banks), medicīnas profesors Vašingtonas Medicīnas skolā. “Saistošas olbaltumvielas, piemēram, S1, parasti pašas izraisa bojājumus, atdaloties no vīrusa un izraisot iekaisumu.”

Zinātnes aprindās intensīvo iekaisumu, ko izraisa Covid-19 infekcija, dēvē par citokīnu vētru. Imūnsistēma, ieraugot vīrusu un tā olbaltumvielas, visus savus resursus velta tā iznīdēšanai. Inficētā persona tamdēļ izjūt smadzeņu miglu, nogurumu un citus izziņas spēju traucējumus.

Pētnieku komanda zināja, ka šo reakciju izraisa HIV vīrusi un vēlējās redzēt, vai tas pats notiek ar SARS CoV-2.

Izrādījās, ka S1 proteīns SARS-CoV2 un gp 120 proteīns HIV-1 gadījumā darbojas līdzīgi. Abi šie proteīni darbojas kā “rokas padevēja” tipa vīruss, uzņemot citus receptorus. Saskare ar asins-smadzeņu barjeru, gan S1, gan gp120, ļoti iespējams, ir toksiski smadzeņu audiem.

Benksa laboratorija pēta asins-smadzeņu barjeru Alcheimera slimības, aptaukošanās, diabēta un HIV gadījumos. Bet šis darbs nu ir iepauzēts, un visi 15 cilvēki laboratorijā turpina eksperimentus S1 proteīna izpētē. Viņu vidū – ilggadējs zinātnisko publikāciju līdzstrādnieks Džeikobs Rabers (Jacob Raber), profesors Oregonas Veselības un zinātnes universitātē.

Pētījuma rezultāti bija pārsteidzoši, un ar to palīdzību bija iespējams izskaidrot daudzas no komplikācijām, kuras izraisa Covid-19.

“Mēs zinām, ka Covid-19 infekcijas gadījumā cilvēkam ir apgrūtināta elpošana, un tas ir tāpēc, ka plaušās ir infekcija, bet papildu izskaidrojums ir tāds, ka vīruss iekļūst smadzeņu elpošanas centros un rada problēmas arī tur,” saka Benkss.

Rabers piebilst, ka eksperimentos S1 transportēšana uz ožas receptoriem un nierēm peļu tēviņiem bijusi ātrāka un intensīvāka nekā mātītēm. Šis novērojums varētu būt saistīts ar lielāku vīriešu jutību pret Covid-19 simptomiem – to savos novērojumos atzīst ārsti visā pasaulē un arī Latvijā.

Cilvēkiem, kuri uztver vīrusu ar vieglu ironiju, pētnieks saka: “Jūs negribat nonākt kontaktā ar šo vīrusu. Daudzas no šī vīrusa sekām var turpināties ļoti ilgi.”

Mēs RigaBrain smadzeņu treniņu centrā novērojam cilvēku interesi par to, ka mazināt tā saucamo “smadzeņu miglu”.

Avots: Elizabeth M. Rhea, Aric F. Logsdon, Kim M. Hansen, Lindsey M. Williams, May J. Reed, Kristen K. Baumann, Sarah J. Holden, Jacob Raber, William A. Banks, Michelle A. Erickson. The S1 protein of SARS-CoV-2 crosses the blood–brain barrier in mice. Nature Neuroscience, 2020;