Vai jūties izdedzis? Iespējams, tā ir depresija

Žurnālā “Journal of General Internal Medicine” publicēts zinātnisks raksts, kurā aplūkota saistība starp izdegšanas un depresijas simptomiem medicīnas praktikantu izlasē.

Raksta autori ir Konstance Gīla (Constance Guille), asociētā profesore Dienvidkarolīnas Medicīnas universitātes Psihiatrijas un bioloģijas zinātņu fakultātē, un Liza Rotenšteina (Lisa Rotenstein), medicīnas zinātņu maģistre Hārvardas Medicīnas skolā.

Pēc Rotenšteinas domām, šie atklājumi palīdz labot iestagnējušu un nepareizu priekšstatu par izdegšanas un depresijas saistību.

“Pastāv ieildzis uzskats, ka izdegšanas sindroms ir saistīts ar dažādiem darba vietas un profesionālās vides faktoriem, un ka depresijas simptomi arī varētu būt saistīti ar darba vietas faktoriem, tomēr tos vairāk ietekmē konkrētā indivīda personība un reakcijas uz notikumiem personīgajā dzīvē,” skaidro Rotenšteina. “Mēs atklājām, ka faktori, kas izraisa izdegšanu, ir daudz ciešāk saistīti ar faktoriem, kas izraisa depresijas simptomus, nekā iepriekš ticis uzskatīts.”

Šajā pētījumā atklāts, ka pastāv būtiska pārklāšanās starp faktoriem, kas paredz izdegšanas un depresijas simptomu iestāšanos. Pētījumā tika aptaujāti 1552 jaunie ārsti, kas stājās rezidentūras programmās 68 dažādās iestādēs. Aptauja ietvēra apgalvojumus par depresijas simptomiem, emocionālo izsīkumu un depersonalizāciju, kā arī par iespējamajiem šos stāvokļus veicinošiem faktoriem. Tika vērtēta arī darba slodze un apmierinātība ar mācību vidi, kā arī aptaujā tika iekļauti demogrāfiskie raksturlielumi: vecums, dzimums, tautība, attiecību stāvoklis, seksuālā orientācija, vecāku sociāli ekonomiskais stāvoklis, specialitāte, kā arī izraksti par indivīda depresijas vēsturi, agrīnās dzīves stresu un neirotisma pakāpi.

Pētnieces konstatēja būtisku pārklāšanos starp faktoriem, kas izraisa depresijas simptomus, un faktoriem, kas veicina izdegšanu – aptuveni divas trešdaļas attiecināmas uz personīgiem pārdzīvojumiem, un viena trešdaļa – uz darba vietas stresu.

Tā kā literatūrā ir izplatītas vairāk nekā 142 definīcijas, vienots izdegšanas sindroma definējums ir neskaidrs. Šādas skaidras definīcijas trūkums ir radījis ļoti mainīgu viedokli medicīnas aprindās par šo stāvokli. Savukārt depresijas simptomi ir skaidri definēti un klīniski apstiprināti, līdz ar to depresijas simptomu novērtēšana ir validēta un standartizēta alternatīva. Pētnieki uzsver, ka ar šī pētījuma rezultātiem pavērts priekškars arī uz izdegšanas veiksmīgāku pētījumu dizainēšanu, un līdzības starp abiem traucējumiem rosina izdarīt secinājumu, ka pasākumi, kas palīdz risināt depresijas radītās problēmas, var būt efektīvi arī izdegšanas simptomu novēršanā un otrādi.

Gīla uzsver, ka turpinot pētījumus, iespējams, nonāksim pie secinājuma, ka izdegšana ir viens no depresijas apakšfaktoriem.

RigaBrain seansus apmeklē cilvēki, kuri atzīst, ka viņi ir izdeguši darbā! Un ilgtermiņā apmeklētāji atzīst, ka RigaBrain seansi palīdz neizdegt.

Avots: Lisa S. Rotenstein, Zhuo Zhao, Douglas A. Mata, Constance Guille, Srijan Sen. Substantial Overlap Between Factors Predicting Symptoms of Depression and Burnout Among Medical Interns. Journal of General Internal Medicine, 2020