Vai kritiskā domāšana palīdz cīņā pret stresu?

Mācoties eksāmeniem un pieņemot lēmums, kas saistās ar karjeru, dzīve kā studentam ir pilna ar dažādiem stresa faktoriem. Viens no veidiem, kā kontrolēt savas domas stresa situācijas, ir kritiskā domāšana. Tas ir process, kura laikā objektīvi novērtē informāciju un pieredzi.

Dažos pētījumos kritiskās domāšanas metožu apgūšana tiek saistīta ar labāku spēju tikt galā ar stresu. Tas norāda uz to, ka šādas prasmes var būt īpaši noderīgas augstākās izglītības studentiem.

Sešu nedēļu garumā norisinājās randomizēts-kontrolēts pētījums, kurā piedalījās 44 Nigērijas universitātes studenti, kuriem bija augsts stresa līmenis. Šie studenti divas reizes nedēļā apguva kritisko domāšanu kā iejaukšanās metodi vai to nesaņēma nemaz. Stresa līmeņa izmaiņas tika novērtētas, izmantojot skalu, kas tika sagatavota sākotnēji, pēc tam novērtēšana veikta pēc četrām nedēļām un trīs mēnešus pēc iejaukšanās metožu saņemšanas.

Sākotnēji abām pētījuma grupām bija līdzīgs stresa līmenis. Pēc kritiskās domāšanas metožu apgūšanas (pēc sešām nedēļām) dalībnieku stresa līmenis bija krities no 34,67 līdz 14,21, kamēr kontroles grupas stresa līmenis saglabājās relatīvi nemainīgs (no 34,65 līdz 32,4). Veicot atkārtotu novērtēšanu pēc trīs mēnešiem, iejaukšanās grupai, kas apguva kritiskās domāšanas metodes, vēl joprojām bija samazināts stresa līmenis – 12,96, salīdzinot ar kontroles grupu, kuras rezultāts bija 32,10.

Šie rezultāti norāda uz to, ka kritiskās domāšanas praktizēšana ir vērtīga stratēģija studentiem, kuriem bieži jātiek galā ar stresu.

Arī RigaBrain ® smadzeņu treniņu centra apmeklētāji stāsta, ka pēc seansa apmeklējuma ir vieglāk pieņem svarīgus lēmumus, arī stresa apstākļos.