Vai tu proti dejot? Atklāj smadzeņu iekšējo horeogrāfiju
Jaunākajos pētījumos neirozinātņu ietvaros aktīvi tiek pētīta dejas ietekme uz noteiktām smadzeņu struktūrām. Dejas apguve palīdz veidot sarežģītus neirālos tīklus smadzenēs. Ko tas nozīmē? Pieauguša cilvēka smadzenes sastāv no apmēram 100 miljardiem neironu, un katra jauna pieredze veido jaunas strukturālas detaļas neirālajā tīklojumā – jaunus savienojumus starp smadzeņu šūnām.
Deja – starp personu koordinācija laikā un telpā – ir vissarežģītākā fizisko aktivitāšu forma, ko cilvēks spēj veikt. Tā izaug no noteikta ritmiska zīmējuma ģenerēšanas prātā, līdz ar to, lai dejotu, nepieciešams zināms mentālo prasmju kopums – ķermeņa orientēšanas prasme, telpiskā izjūta, motorās (jeb kustību) sinhronitātes izjūta, mūzikas uztveres un izpratnes prasme, u.c. Dejas apguve palīdz uzlabot koncentrēšanās spējas un uzlabo intelektuālo kapacitāti.
Pētījumos pierādīts, ka tieksme kustēties ritmā cilvēkam ir instinktīva, tātad – ģenētiski pārmantota no paaudzes paaudzē un transformējusies reflektorā līmenī. Tā parādās, kad noteikti smadzeņu garozas reģioni mijiedarbojas ar skaņas apstrādes reģioniem. Taču šis instinkts ir evolucionārā ziņā daudz jaunāks, līdztekus citām instinktīvām reakcijām. Par to liecina, piemēram, fakts, ka tāds nepiemīt citām dzīvības formām.
Dažu pētījumu rezultāti
Hārvarda universitātes konferencē “Mācīšanās un smadzenes” iepriekšējos gados prezentēti šādi atklājumi:
Dejotprasme par septiņiem līdz 20% uzlabo matemātiskās un lasītspējas prasmes.
Pētījumā, kurā piedalījās deviņus līdz 12 gadus veci zēni ar uzmanības deficīta sindromu, šiem zēniem tika mācīti dejas pamati. Uzlabojās arī viņu uzmanība, koordinācijas, lasīšanas un valodas apstrādes spējas.
Pētījumā ar 1500 vidusskolēniem tika atklāts, ka dejošana uzlabo lasīšanas raitumu un matemātiskās spējas.
Matemātiskās spējās un smadzeņu optimālu darbu nodrošina RigaBrain seansi! https://www.rigabrain.com/pieteikties
Comments