Vai Tu spēj vienlaicīgi darīt vairākus darbus labi? Uzmanības tests!
Pārbaudīsim Tavas uzmanības spējas:
Dzīvojot dinamiskā laikā, kad esam spiesti apvienot vairākus darbus vienlaikus, iedzīvotāji nereti nonāk situācijās, kas apdraud dzīvību.
Lai nodemonstrētu, ka neskatoties uz pašu vērību, vienmēr var gadīties lietas, kuras paslīd garām nepamanītas, ir izveidots uzmanības testu – video. Iedzīvotāji tiek aicināti pieņemt izaicinājumu un pārbaudīt, vai spēs izturēt uzmanības testu.
Vairāku darbību veikšana paralēli, jeb multitaskings šodien tiek uzskatīts par profesionālu kompetenci – tas rada ilūziju par laika resursu taupīšanu un efektivitāti.
Tehniski cilvēks ir spējīgs darīt divas lietas vienlaikus, piemēram, skatīties televizoru un gatavot vakariņas, taču nav iespējams vienlīdz labi koncentrēties uz abām šīm lietām – uzmanība vienmēr tiek koncentrēta tikai uz vienu procesu. Rezultātā, it kā ikdienišķa darbu apvienošana var rezultēties negadījumā.
Pēc “Gjensidige” Latvija datiem, aizvadītā gada laikā ir divkāršojies negadījumu skaits iedzīvotāju mājokļos (pieaudzis vidēji par 56%), īpaši pieaugot to negadījumu skaitam, kuru rezultātā bojāta iedzīvotāju manta – elektroierīces, tostarp televizori, datori, sadzīves tehnika un pat mēbeles. Atrodoties mājās, šie negadījumi jo īpaši var tikt saistīti ar cilvēku neuzmanību un vēlmi apvienot vairākus darbus vienlaicīgi.
Smadzeņu treniņa centra “RigaBrain” vadītājs, medicīnas speciālists Pēteris Urtāns apgalvo, ka visbiežāk cilvēki kļūst neuzmanīgi, kad situācijai nepievērš pietiekamu uzmanību, un vairumā gadījumu pie vainas ir tieši vēlme apvienot vairākus darbus vienlaicīgi. Lietas, kas notiek paralēli, nereti ir ārpus mūsu kontroles, jo cilvēku smadzeņu īpatnība paredz, ka tās ir spējīgas koncentrēties tikai uz vienu darāmo uzdevumu.
Lai uzskatāmā veidā demonstrētu, ka ne visu ir iespējams pamanīt pat tad, kad liekas esam uzmanīgi, Gjensidige Latvija izveidojis uzmanības testu – video, kur caur daudzu Latvijas iedzīvotāju pazīstamu situāciju – darba sapulci tiešsaistē tiek demonstrēts, ka pat tad, kad esam fokusēti uz visiem darāmajiem uzdevumiem, mūsu uzmanība ir sadalīta un mēs neesam spējīgi pilnībā kontrolēt visu apkārt notiekošo.
Kas ir iemesli tam, ka cilvēki nav spējīgi rīkoties multifunkcionāli, vienādi
koncentrējoties un kontrolējot visas lietas, ko dara tajā brīdī?
Galvenais iemesls tam, ka cilvēki nav spējīgi rīkoties multifunkcionāli ir tas, ka
mūsu smadzenes ir veidotas kā viens veselums, kas sadarbojas, lai sniegtu atbildes
reakciju uz konkrētu stimulu.
97,5% populācijas nespēj vienlaicīgi veikt divus vai vairākus uzdevumus un
saglabāt labas koncentrēšanās spējas.
Pētījumi pierāda, ka ir maz savstarpējās korelācijas starp mūsu iedomāto spēju
veikt vairākus darbus vienlaikus jeb rīkoties multifunkcionāli un mūsu faktiskajām
spējām.
Šo fenomenu var skaidrot šādi: mūsu smadzenes un prāts ir kā māja, kas sastāv
no blokiem un sistēmas, kas to darbina. Mājas bloki ir mūsu kognitīvās funkcijas:
uzmanība, koncentrēšanās spējas u.c., bet sistēma ir mūsu izpildvaras funkcija, kas
kopā sadarbojoties sniedz atbilstošu atbildi.
Šis jau pēc būtības norāda, ka mēs nevaram lēkāt no darba uz darbu, jo kognitīvās un izpildfunkcijas strādā kā viens veselums, veicot vienu uzdevumu kopumā.
Multitaskinga rezultātā, pārslēdzoties starp uzdevumiem, mēs zaudējam mūsu smadzeņu automātiskuma un efektivitātes priekšrocības, kas rodas, koncentrējoties tikai uz vienu uzdevumu.
Multitaskojot jeb darot vairākus darbus vienlaicīgi, cilvēki ne tikai izjūt stresu, bet arī viņu sejas var paust nepatīkamas emocijas, un tā kā kolēģi to redz, ilgtermiņā tas rada negatīvas sekas attiecībā uz visu biroja kultūru.
Pandēmijas laikā, kad mājsaimniecības ir pārvērstas par mājas, biroja un skolas
apvienojumu, tad multitāskojot, radītās negatīvās emocijas ietekmē visas
mājsaimniecībā dzīvojošās personas.
Multitaskeri (jeb tie, kam ir ieradums veikt vairākus darbus paralēli) strādā “daudz zemākā kognitīvā līmenī” nekā monotaskeri (jeb tie, kas dod priekšroku viena darba darīšanai vienā reizē), un pētījumos arī gūts apstiprinājums, ka multitaskeriem ir mazāks smadzeņu blīvums zonās, kas kontrolē empātiju un emocijas. Iespējams, jūs domājat, ka esat produktīvs, bet patiesībā neesat.
Kas notiek cilvēka galvā šajā brīdi, kad ir jādara vienlaicīgi vairākas lietas ar vienādi
lielu atbildību?
Mūsu smadzenes ir uzbūvētas tā, ka jebkurā mirklī, kad nepieciešama uzmanība sāk darboties smadzeņu prefrontālā garoza. Tā palīdz saglabāt uzmanību vienam konkrētam mērķim un izpildīt to, sadarbojoties ar citām smadzeņu sistēmām.
Kad jāveic kāds konkrēts uzdevums, abas smadzeņu prefrontālās garozas puses : labā
un kreisā, savstarpēji sadarbojas un strādā harmoniski. Mirklī, kad jāveic vēl kāds
papildus uzdevums, prefrontālās garozas puses vairs nav līdzsvarā un sāk darboties
neatkarīgi viena no otras.
Pētnieki, veicot dažādus pētījumus, kuru ietvaros analizēti fMRI jeb funkcionālās magnētiskās rezonanses attēli, secinājuši, ka, veicot vairākus uzdevumus reizē, prefrontālās smadzeņu garozas puses sadalās savā darbībā un tiek pieļautas pat
3 reizes vairāk kļūdas un aizmirstas detaļas, ja vienlaikus jākoncentrējas uz diviem
mērķiem.
Citi pētnieki novēroja, ka mirklī, kad vienlaikus nepieciešams veikt pat uzdevumus, trešais uzdevums vienkārši netika paveikts, jo smadzenes nevar atrast pieejamo smadzeņu telpu, kurā vienlaicīgi apstrādāt visus uzdevumus.
Kā ikdienā mainīt vai mazināt šādu situāciju klātesamību, kurās neuzmanības dēļ
riskiem tiek pakļauts gan pats, gan viss apkārtējais?
– Saprast un apzināties, ka vienlaicīga uzdevumu veikšana nenodrošina tādu
pašu kognitīvo elastību, kā viena uzdevuma veikšana. 97,5% ir jāizmanto
papildus atgādinātāji – virtuves laika pulksteņi, plānotāji, uzdevumu
pierakstīšana, otra cilvēka atgādinājums, darba un atpūtas režīms, dienas ritms
ar ierastām darbībām vienā un tai pašā laikā.
– Izvirzīt mērķus un aktīvi par tiem domāt, jo aktīvi pieņemot lēmumu, ka jāveic
cits uzdevums, tā būs ziņa smadzenēm, kuras sāks aktivizēties un izslēgt vecā
uzdevumu kognitīvos noteikumus un ieslēgs procesus jaunajam uzdevumam;
– Būt šeit un tagad: plānot savu darba dienu, turēties pie plāna un izpildīt
veicamos uzdevumus, jo laiks, kas tiek pavadīts mērķtiecīgi būs daudz
efektīvāks;
– Ieviest ergonomiskas atpūtas pauzes– ik pēc, vidēji, 35 minūtēm ievērot
atpūtas pauzi, kuras laikā izkustēties, padzerties ūdeni, būt aktīvam vidēji 5
minūtes. Šāda pauze ļauj smadzenēm pārslēgties, un atjaunot koncentrēšanos
turpmākajiem darbiem;
– Iekārtot savu darba / māju vidi ērtu un uzturēt to kārtīgu: veicot kādu darbu,
rokas stiepiena attālumā izvietot tikai nepieciešamos objektus, pārējos
noliekot tālāk, vai noņemot pavisam;
Ievērot RigaBrain® zelta sešinieku, kas veicina optimālu smadzeņu darbību:
o Kvalitatīvi izgulēties – iespēja smadzenēm pārstādāt un atmiņā
noglabāt dienas laikā uzkrāto informāciju;
o Lietot pilnvērtīgu uzturu – lai smadzenes spētu veidot jaunus neironu
savienojums;
o Kustēties – muskuļu darbības laikā veidojas hormons, kas atbild par
jaunu savienojumu veidošanos starp neironiem;
o Izzināt sevi – attīstīt savas smadzenes, izzinot sev interesējošas lietas,
kas nes gandarījumu un pozitīvas emocijas;
o Komunicēt – komunicēt ar sev mīļiem un tuviem cilvēkiem, kas ļauj
smadzenēm kalibrēties un sagādāt pozitīvas emocijas;
o Menedžēt stresu – biežāk izmantot “šeit un tagad” principu.
Ievērot nodarbju balansu, 24 stundu laikā atvēlēt laiku rūpēm par sevi
(pašaprūpei), darbam vai mācībām (produktivitātei), atpūtai, veicot kādu
patīkamu aktivitāti (brīvais laiks) un miegam.
Pierakstīt savus svarīgos un steidzamos darbus katru stundu – labs veids, kā
saglabāt smadzeņu fokusu ir izrakstīt uzdevumus, kurus vēlies paveikt nākamās
stundas laikā, un tad pieraksti laiku, cik ilgi šī uzdevuma veikšana varētu
aizņemt.
Raksts tapis “RigaBrain” smadzeņu treniņu centra speciālistiem sadarbībā ar “Gjensidige” Latvija.
Comments