Vai iespējams prognozēt cilvēka māksliniecisko gaumi?

Vai jums patīk biezie otas triepieni un maigās krāsas paletes, kas skatāmas impresionistu gleznās? Nu, piemēram, Kloda Monē darbos? Vai arī jums labāk patīk Rotko biezās, piesātinātās krāsas un abstraktās formas? Individuālā mākslas gaume līdz šim bijusi zināma mistika pētniecībā. Bet nu vienkārša datorprogramma var precīzi paredzēt, kuras gleznas cilvēkam patiks.

Pētījumā, kas pieejams žurnālā “Nature Human Behaviour”, izmantota Amazon elastīgā platforma “Mechanical Turk”, lai iesaistītu vairāk nekā 1500 brīvprātīgo dalībnieku gleznu vērtēšanai impresionisma, kubisma, abstrakcionisma un kolorisma žanros. Brīvprātīgo atbildes tika reģistrētas datorprogrammā un pēc “mācību perioda” dators varēja teju perfekti paredzēt brīvprātīgo mākslinieciskās gaumes izpausmes un preferences. “Līdz šim es pieņēmu, ka mākslas novērtēšana ir personiska un subjektīva, tāpēc mani pārsteidza šis rezultāts,” saka vadošais pētījuma autors Kijohito Igaja (Kiyohito Iigaja), zinātnieks, kurš strādā sasniegumiem bagātā psiholoģijas profesora Džona O'Dohertija laboratorijā.

Atklājumu rezultātā ne tikai tika apliecināts, ka datori spēj veidot šīs prognozes, tie arī noveda pētniekus pie jaunas izpratnes par to, kā cilvēki vērtē mākslu, proti, izmanto elementārus attēla elementus un tos apvieno. Tas šāda tipa pētniecībā ir pirmais solis, lai saprastu, kā process darbojas.

Dators izvērtēja gleznu vairākos aspektos, t.i., sākot no zema līmeņa līdzekļiem, piemēram, kontrasta, piesātinājuma un toņu gammas, līdz augsta līmeņa iezīmēm, kam nepieciešams cilvēcisks vērtējums un kas ietver tādas iezīmes kā, piemēram, vai glezna ir dinamiska vai statiska. “Pēc tam datorprogramma aprēķina, cik lielā mērā katrs aspekts tiek ņemts vērā, pieņemot lēmumu par to, cik ļoti konkrēts mākslas darbs patiks konkrētai personai,” skaidro Igaja. “Pieņemot šos lēmumus, tiek apvienoti gan zema, gan augsta līmeņa līdzekļi. Kad dators pēc algoritma ir veicis novērtējumu, tas var veiksmīgi paredzēt, kā šim cilvēkam patiks vai nepatiks iepriekš neredzēts mākslas darbs.”

Pētnieki arī atklāja, ka brīvprātīgie, pieņemot lēmumu par gleznas preferenci, to dara trīs vispārējās kategorijās: tie, kuriem patīk gleznas ar reāliem sadzīves priekšmetiem, piemēram, impresionistu glezniecība; tie, kuriem patīk krāsainas abstraktas gleznas, piemēram, Rotko, un tie, kuriem patīk sarežģītas gleznas, piemēram, Pikaso kubatūras portreti. Lielākā daļa cilvēku iekrita pirmajā, reālo dzīves objektu kategorijā. “Vairumam cilvēku vislabāk patika impresionisma gleznas,” saka Igaja.

“Šobrīd mēs aktīvi izskatām iespējas, kā šos rezultātus veiksmīgāk salāgot ar procesiem attiecībā uz cilvēku smadzenēm, pieņemot šāda veida lēmumus,” saka pētnieks. Lai gan datorprogrammas metode bija veiksmīga, prognozējot brīvprātīgo mākslas gaumi, pētnieki apgalvo, ka vēl ir daudz nianšu, ko uzzināt par gaumes izpausmēm reālā vidē.

Šajā pētījumā tika atbildēts uz jautājumu, VAI var noteikt, kurai gleznai cilvēks dos priekšroku, taču paliek neatbildēts jautājums, KĀPĒC cilvēks izvēlas tieši šo un ne citu gleznu. “Ir aspekti par preferencēm, kas ir unikāli konkrētam indivīdam, un tos nevar pētīt, izmantojot šo metodi,” norāda pētnieki, piebilstot, ka tie var attiekties uz semantiskām iezīmēm vai gleznas nozīmi cilvēka dzīvē, pagātnes pieredzi un citām personiskām iezīmēm, kas varētu ietekmēt vērtēšanu.

Arī RigaBrain ® smadzeņu treniņu centra apmeklētāji stāsta, ka pēc seansa apmeklējuma izjūt lielāku vēlmi apmeklēt vietas, kur var gūt mentālu baudu, piemēram, ejot uz mākslas izstādēm.