Zinātne un RigaBrain®

RigaBrain® smadzeņu treniņu centrs savā praksē izmanto kanādiešu NeurOptimal® Dynamical neurofeedback® tehnoloģijas (NeurOptimal®). RigaBrain® ir šo tehnoloģiju pārdošanas pārstāvis un speciālistu pamat sertifikācijas nodrošinātājs Latvijā un pasaulē.

NeurOptimal® ir konstrukts, kas veicina kontroli pār elektroķīmiskiem procesiem smadzenēs un centrālajā nervu sistēmā (CNS). Teju neskaitāmos pētījumos atrunāta smadzeņu izteikti adaptīvā pielāgoties spēja organisma iekšējai un ārējai videi (neiroplasticitāte) – smadzenes un CNS mūsdienās tiek aplūkota kā nelineāra, dinamiska, kompleksa sistēma (Hammond, 2009). Ar šīs metodes palīdzību (pašatspoguļojošas terapijas forma) smadzenes pašas spēj monitorēt jeb novērot savu darbību un fiksēt disfunkcionālus smadzeņu viļņu paternus, veicinot to izmaiņas (Cochrane, 2010). Metodes pamatā ir vienotā laika – biežumu analīze (Joint Time-Frequency Analysis (JTFA)), t. i., fiksēto signālu apstrāde notiek vienlaicīgi gan laikā, gan biežumu ziņā (Cohren, 1995).

NeurOptimal® ir Kanādas "Health Canada" veselības inspekcijas un Amerikas "FDA" zāļu reģistra apstiprinātas ne medicīnas iekārta, ko arī Latvijā izmanto kā ne medicīnas iekārtu - labsajūtas iekārta.

Definīcija: labsajūtas iekārta ir tāda, kas atbilst šādiem diviem faktoriem:

(1) ir paredzēta tikai vispārējai labsajūtas vecināšanai,

(2) ir drošs lietotājam.

Vispārējas labsajūtas iekārtai pēc FDA vadlīniju izpratnes ir:

(1) pielietošana ir saistīta ar vispārējo veselības stāvokļa vai veselīgas aktivitātes saglabāšanu vai veicināšanu,

(2) paredzēts pielietojums, kas ir saistīts ar veselīgu dzīvesveidu, palīdzot samazināt negatīvos riskus.

Atbilstoši tehnoloģiju klasifikācijai - labsajūtas iekārta, kas apliecina, ka šīs tehnoloģijas ir domātas vispārējai labsajūtas veicināšanai, ir drošas lietošanā un ir veselīga dzīvesveida sastāvdaļa!

Tādēļ, oficiāli mēs neesam tiesīgi veikt empīriskus pētījumus par konkrētiem medicīniskiem simptomiem vai diagnozēm, izmantojot NeurOptimal®, kā to dara medicīnas EEG neurofeedback iekārtu praktizētāji. Viņu pētījumi: https://consensus.app/results/?q=neurofeedback

Vai, piemēram, ko par neurofeedback saka Hārvardas universitāte?

• Mēs varam skatīt pētījumus par veselīga dzīves veida ietekmi uz veselību, kā, piemēram, šajos apgalvojumos par NeurOptimal®: https://neuroptimal.com/fda-guidelines-statements/#ACHIEVEPEAKPERFORMANCE

• Mēs varam skatīt citu pieredzi par NeurOptimal® izmantošanu un šīs pieredzes apkopojumus: https://neuroptimal.com/research/

RigaBrain metode un cilvēka prāta spējas –  pilotpētījums

Rezumējums

Šī pilotpētījuma mērķis bija noskaidrot, vai RigaBrain kabinetā pieejamā neiroloģiskās atgriezeniskās saites metode uzlabo kognitīvās funkcijas – verbālo atmiņu, vizuālo atmiņu, psihomotoro ātrumu, reakcijas laiku, kognitīvo elastību, dažādas uzmanības modalitātes, apstrādes ātrumu, vadības funkcijas un spriestspēju – normatīvi veselu pieaugušu indivīdu vidū. Pētījuma dalībniekiem tika veikts sākotnējais un atkārtotais kognitīvo spēju mērījums; starp tiem katrs no viņiem apmeklēja vienu RigaBrain procedūru (parasti rekomendējam apmeklēt aptuveni 10 seansus). Rezultātu analīzē izmaiņas tika konstatētas šādās izziņas spējās: kognitīvajā elastībā, vadības funkcijās un emociju atpazīšanā.

Atslēgas vārdi: neiroloģiskā atgriezeniskā saite, kognitīvās spējas, prāta spējas, izziņas spējas, RigaBrain

Ievads

Arvien pieaugošu aktualitāti Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē, gūst neiroloģiskās atgriezeniskās saites metodes smadzeņu darbības līdzsvarošanai – procedūras, ar kuru palīdzību cilvēka centrālā nervu sistēma un smadzeņu darbība tiek tuvināta iespējami optimālākam stāvoklim. Tā kā šīs ir salīdzinoši jaunas metodes, daļai no tām līdz šim nav rasts pilnvērtīgs zinātnisks pamatojums (Duffy, 2000). Aktuālākais jautājums pētnieku vidū šobrīd – cik noturīgi laikā ir šajās procedūrās iegūtie rezultāti.

Sabiedrībā popularitāti gūst arī cilvēku tieksme pilnveidot un uzturēt relatīvi nemainīgu prāta spēju kvalitāti, – lielā mērā augstās konkurences darba tirgū dēļ. Viena no iespējām, kā to varētu panākt, ir tieši neiroloģiskās atgriezeniskās saites procedūru izmantošana.

Lai arī kā atsevišķi konstrukti gan kognitīvo spēju uzlabošana, gan neiroloģiskās atgriezeniskās saites metodes tiek pētīti diezgan bieži, tomēr pētījumu par neiroloģiskās atgriezeniskās saites metožu lietošanas ietekmi uz kognitīvo spēju attīstību šobrīd vēl ir salīdzinoši maz, un iegūtie rezultāti nereti iezīmē pretrunīgu ainu. Šis pilotpētījums ir Latvijā pirmais mēģinājums noskaidrot, vai klasiskām neiroloģiskās atgriezeniskās saites metodēm līdzvērtīga procedūra, kādu iespējams veikt RigaBrain smadzeņu darbības uzlabošanas centrā, nozīmīgi ietekmē cilvēka izziņas spēju uzlabošanos.

Neiroloģiskās atgriezeniskā saites metodes

Neiroloģiskās atgriezeniskās saites (NAS) treniņi smadzeņu darbības līdzsvarošanai ir metodes, kas veicina smadzeņu viļņu ierastā modeļa izmaiņas, tuvinot to pēc iespējas optimālākam, dabiskākam stāvoklim. Tas ietver individuāli atšķirīgus psihofizioloģiskus rezultātus personām, kas izmanto šīs metodes. Lai gan kopš 20. gs. 70. gadiem veikti vairāk kā 1000 pētījumu, kuros vairumā gadījumu pierādīta neiroloģiskās atgriezeniskās saites metožu efektivitāte (Duffy, 2000), tomēr pētījumu respondentu unikālo un individuāli atšķirīgo rezultātu dēļ NAS arvien pieskaitāmas eksperimentālo metožu grupai, turklāt vairums veikto pētījumu sniedz kvalitatīvus datus, kas vairāk pakļauti subjektīvai interpretācijai, salīdzinot ar kvantitatīvām pieejām.

NAS ietver vairākas formas. „RigaBrain” kabinetā pieejamā nelineārā NAS metode, kas pirms 12 gadiem tika radīta “Zengar NeuroCARE/NeurOptimal” institūtā Kanādā, ir konstrukts, kas veicina kontroli pār elektroķīmiskiem procesiem smadzenēs un centrālajā nervu sistēmā (CNS). Teju neskaitāmos pētījumos atrunāta smadzeņu izteikti adaptīvā pielāgoties spēja organisma iekšējai un ārējai videi (neiroplasticitāte) – smadzenes un CNS mūsdienās tiek aplūkota kā nelineāra, dinamiska, kompleksa sistēma (Hammond, 2009). Ar šīs NAS metodes palīdzību (pašatspoguļojošas terapijas forma) smadzenes pašas spēj monitorēt jeb novērot savu darbību un fiksēt disfunkcionālus smadzeņu viļņu paternus, veicinot to izmaiņas (Cochrane, 2010). Līdz ar to no klasiskajām, invazīvajām NAS metodēm (to laikā klientam tiek piedāvāts veikt noteiktas darbības, kontrolēt un vadīt noteiktas norises, lai panāktu noteiktu smadzeņu darbības stāvokli) „Zengar NeuroCARE/NeurOptimal” atšķiras ar neinvazīvu pieeju, kas tādējādi veicina CNS pašorganizējošus procesus. Metodes pamatā ir vienotā laika – biežumu analīze (Joint Time-Frequency Analysis  (JTFA)), t. i., fiksēto signālu apstrāde notiek vienlaicīgi gan laikā, gan biežumu ziņā (Cohren, 1995).

Svarīgākās pētījumā minētās kognitīvās spējas – terminu skaidrojums

Kognitīvās (izziņas, prāta) spējas (cognitive abilities) ir indivīda kapacitātes atspoguļojums, apstrādājot un integrējot informāciju, darbojoties un risinot pieredzē nebijušas problēmsituācijas. Tās ir saistītas ar vispārējo intelektu (general intelligence), un to dažādība un stabilitāte indivīdam lielākoties’ ir ģenētiski noteikta (Stawski et al., 2010). Kognitīvās spējas izsaka indivīda potenciālu (Caroll, 1993).

Saskaņā ar pētnieku Pīteru Andersonu (Peter Anderson), vadības funkcijas parasti tiek iedalītas šādi: uzmanības kontrole, kognitīvā elastība, mērķu plānošana, apstrādes ātrums un efektivitāte (Anderson, 2002). Citi autori uzsver, ka ar vadības funkcijām tiek saprasti tādi izziņas procesi kā plānošana, uz mērķi orientētas uzvedības un domu apzinātība un kontrole. Vadības funkcijas ir svarīgas jaunas informācijas apguvē un emociju kontrolē, piemēram, atklāts, ka pirmsskolas vecuma bērnu vidū vadības funkcijas ir saistītas ar gatavību skolai pat ciešāk, kā vispārējais intelekts un matemātiskās iemaņas (Enriquez-Geppert et.al., 2013).

Emociju atpazīšana ir spēja izjust un piedzīvot cita cilvēka psiholoģisko stāvokli un vadīt savu uzvedību saskaņā ar šo pieredzi (Jaramillo, 2004).

Savukārt kognitīvā elastība ir mentāla spēja manipulēt ar domām par diviem dažādiem jēdzieniem, kā arī domāt par vairākiem jēdzieniem vienlaicīgi (Scott, 1962).

Līdzīgi pētījumi

Mūsdienās (saskaņā ar 193 pētījumu meta-analīzi) ir skaidrs, ka vadības funkcijas smadzenēs lokalizējas vairākos reģionos galvenokārt smadzeņu garozā, kā arī subkortikālās zonās, piemēram, talāmā, bazālajos ganglijos un smadzenītēs. Interesanti, ka neiroloģiskās atgriezeniskās saites metodes nozīmīgi ietekmē neirālo plasticitāti (neironu savienojumu elastību) tieši smadzeņu garozas reģionos (Ros et al., 2010), kas šādā saistībā daļēji varētu skaidrot izziņas spēju uzlabojumu NAS procedūru ietekmē. Vēl kādā pētījumā atklāts, ka ar NAS metožu palīdzību iespējams uzlabot alfa un teta smadzeņu viļņu darbību (Zaehle et al., 2010, kā minēts Enriquez-Geppert et.al., 2013).

Savukārt vēl citā pētījumā desmit bērniem, kas cieš no Aspergera sindroma, tika veiktas NAS procedūras (kontroles grupā ietilpa desmit bērnu ar minēto sindromu, kas neapmeklēja procedūras). Tika atklāta kognitīvās elastības spēju uzlabošanās attiecībā uz ciparu un tēlu kombinēšanu un veidošanu (set shifting), bet ne uz jēdzienu veidošanu (concept generation) (Kouijzer et.al., 2009).

Jaunākajos pētījumos secināts, ka NAS metodēm ir potenciāls, tomēr nav skaidrs, cik ilgstoša ir procedūrās sasniegtā rezultāta noturība laikā. Tiek uzsvērta šo metožu papildināšanas un adaptācijas nepieciešamība atbilstoši vides un fenotipiskiem apstākļiem (Enriquez-Geppert et.al., 2013).

Lai saglabātu ilgtermiņa vadības funkciju uzlabojumu noturību, tiek ieteikta arī šo metožu kombinēšana ar uzvedības trenēšanas jeb kognitīvi – biheiviorālās terapijas metodēm (Enriquez-Geppert et.al., 2013).

Metode

Šī pilotpētījuma ietvaros piedalījās deviņi dalībnieki* (septiņas sievietes un divi vīrieši; vidējais vecums – 30,1 gads), kuri iepriekš tika iepazīstināti ar pētījuma mērķi – noskaidrot, kā mainās cilvēka prāta spējas smadzeņu atgriezeniskās saites treniņu rezultātā. Dalībniekiem tika veikts sākotnējais un atkārtotais kognitīvo spēju mērījums (kopskaitā tika pētītas 14 izziņas spējas); starp tiem katrs no viņiem apmeklēja vienu RigaBrain procedūru. Starp pirmo un otro kognitīvo novērtējumu bija astoņas līdz 21 diena (vidēji 16,6); atkārtotais izziņas spēju novērtējums pēc neiroloģiskās atgriezeniskās saites norisinājās pēc vienas līdz divām dienām. Kognitīvais novērtējums tika veikts ar datorizētu testu CNS Vital signs, kas ir plaši izmantota neirokognitīvo testu baterija un tiek raksturota kā skrīninga, ierindas novērtējuma instruments klīniskos pētījumos (Gualtieri, Johnson, 2006) ar augstiem validitātes rādītājiem.

*Laika posmā starp pirmo un otro kognitīvo novērtējumu viens līdz divi pētījuma respondenti uzsāka medikamentu lietošanas kursu.

Rezultāti

Kognitīvo spēju novērtējumu salīdzinājums pirms un pēc neiroloģiskā stimulmateriāla ietekmes, izmantojot T – Stjūdenta kritēriju atkarīgām grupām, redzams pirmajā tabulā.

1.tabula. Kognitīvo spēju novērtējumu salīdzinājums pirms un pēc RigaBrain procedūras.

p<0,05, *p<0,01

Statistiskā aprēķina rezultātā iespējams secināt, ka nozīmīgas izmaiņas konstatētas šādās izziņas spējās: kognitīvajā elastībā, vadības funkcijās un emociju atpazīšanā. Tas nozīmē, ka laika posmā starp pirmo un otro kognitīvo spēju novērtējumu, kad norisinājās arī RigaBrain procedūras, noticis statistiski nozīmīgs šo spēju uzlabojums.

Zemāk arī vizuāli attēlotas izmaiņas visās kognitīvajās spējās pēc stimulmateriāla ietekmes.

1.grafiks. Kognitīvo spēju novērtējumu vizuāls salīdzinājums pirms un pēc RigaBrain procedūras.

Turpmākā pētnieciskā darbība

Pētījuma pilnveidojamās puses būtu izlases reprezentivitātes uzlabošana (mazs respondentu skaits; kontrolgrupas neesamība) un papildu sajaukto mainīgo kontrole (ārējās un iekšējās vides apstākļi starp kognitīvo spēju mērījumiem, mācāmības un placebo efektu kontrole), lai nodrošinātu augstāku rezultātu ticamību.

Būtu svarīgi veikt arī trešo kognitīvo spēju novērtējumu, lai noskaidrotu, vai iegūtie rezultāti ir noturīgi laikā.

Pētījuma autori: Edmunds Vanags, Linda Tīruma, Pēteris Urtāns

Izmantotā literatūra:

Anderson, P. (2002). Assessment and development of executive function (EF) during childhood. Child Neuropsychology, 8, 71–82.

Carroll, J. B. (1993). Human Cognitive Abilities. Cambridge: Cambridge University Press.

Cohen, l. (1995). Time–Frequency Analysis. Prentice-Hall: New York.

Duffy, F. R. (2000). The State of EEG Biofeedback Therapy (EEG Operant  Conditioning) in 2000: An Editor’s Opinion.  Clinical  Electroencephalography, 31 (1), 5 – 13.

Enriquez-Geppert S., Huster R. J., Herrmann C. S. (2013). Boosting brain functions: improving executive functions with behavioral training, neurostimulation, and neurofeedback. International Journal of Psychophysiology, 88, 1–16.

Gualtieri, C. T., Johnson, L. G. (2006). Reliability and validity of a computerized neurocognitivetest battery, CNS Vital Signs. Clinical Neuropsychology, 21,  623–643.

Hammond, D. C. (2009). Comprehensive Neurofeedback Bibliography (pp. 30). Retrieved from http://www.isnr.org/ComprehensiveBibliography.cfm

Jaramillo, R. R. (2004). Differences Between African Americans and White Americans on Social Acuity. California State University Press: San Bernardino.

Kouijzer, M. E. J., van Schie, H. T., de Moor J., Gerrits, B., J., L., & Buitelaar, J. K. (2009). Neurofeedback treatment in autism. Preliminary findings in behavioral, cognitive, and neurophysiological functioning. Research in Autism Spectrum Disorders, 216, 2 – 14.

Ros, T., Munneke, M.A., Ruge, D., Gruzelier, J.H., Rothwell, J.C., 2010. Endogenous control of waking brain rhythms induces neuroplasticity in humans. The European Journal of Neuroscience 31, 770–778.

Scott, W. A. (1962). Cognitive complexity and cognitive flexibility. American Sociological Association, 25, 405–414.

Stawski, R.S., Almeida, D.M., Lachman, M.E., Rosnick, D.B., & Tun, P.A. (2010). Fluid cognitive ability is associated with greater exposure and smaller reactions to daily stressors. Psychology and Aging, 25, 330-342

______

Центр тренировки мозга RigaBrain® использует в своей практике канадскую технологию NeurOptimal® Dynamical neurofeedback® (NeurOptimal®).

RigaBrain® является торговым представителем этой технологии и осуществляет обучение сертификационных специалистов в Латвии и мире.

НейрОптимал® — конструкт, способствующий контролю электрохимических процессов в головном мозге и центральной нервной системе (ЦНС). В бесчисленных исследованиях упоминается высокая адаптивная способность мозга приспосабливаться к внутренней и внешней среде организма (нейропластичность) — мозг и ЦНС в настоящее время рассматриваются как нелинейная, динамическая, сложная система (Hammond, 2009). С помощью этого метода (форма саморефлексивной терапии) мозг может отслеживать или наблюдать за своей собственной активностью и фиксировать дисфункциональные паттерны мозговых волн, способствуя их изменениям (Cochrane, 2010). Метод основан на совместном частотно-временном анализе (Joint Time-Frequency Analysis (JTFA)), т. е. обработка фиксированных сигналов происходит одновременно и по времени, и по частоте (Cohren, 1995).

NeurOptimal® - это немедицинское устройство, одобренное канадской инспекцией здравоохранения "Health Canada" и американским реестром лекарств "FDA", которое также используется в Латвии как немедицинское устройство – устройство для хорошего самочувствия

Определение: Велнес-устройство – это то, которое отвечает следующим двум факторам: (1) предназначен исключительно для улучшения общего самочувствия, (2) безопасен для пользователя.

Общеоздоровительное устройство, согласно рекомендациям FDA, это: (1) использзование связано с поддержанием или улучшением общего состояния здоровья или оздоровавливающей активности, (2) также предназначено использование, связанное со здоровым образом жизни, помогающее снизить неблагоприятные риски.

По классификации технологий - оздоровительное оборудование, что подтверждает, что эти технологии предназначены для улучшения общего самочувствия, безопасны в использовании и являются частью здорового образа жизни!

Таким образом, мы не имеем официальной квалификации для проведения эмпирических исследований конкретных медицинских симптомов или диагнозов с использованием NeurOptimal®, как это делают практикующие медицинские специалисты по нейрофидбеку ЭЭГ. Их исследование: https://consensus.app/results/?q=neurofeedback Или, например, что Гарвардский университет говорит о нейробиоуправлении?

• Мы можем смотреть исследования о влиянии здорового образа жизни на здоровье, как например в этих выводах о NeurOptimal®: https://neuroptimal.com/fda-guidelines-statements/#ACHIEVEPEAKPERFORMANCE

• Мы можем ознакомиться с опытом использования NeurOptimal® других людей и кратким изложением этого опыта: https://neuroptimal.com/research/