ZINĀTNIEKI LOKALIZĒ SMADZEŅU DAĻU, KAS ATBILDĪGA PAR GARĪGUMU, KO NE OBLIGĀTI AKTIVĒ RELIĢIJA

Zinātnieku komanda norādīja precīzu smadzeņu daļu, kas tiek aktivizēta, kad cilvēks veic dažādas garīgās informācijas apstrādi neatkarīgi no tā vai to izraisīja ar reliģiju saistīti faktori vai nē.

Pētnieki šo smadzeņu daļu nosauca par garīgās pieredzes “neirobioloģisko māju”. Tā tiek aktivēta ik reizi, kad cilvēks izjūt tādu sajūtu savienojumu, kas liek justies bagātam ar spēku, kas ir spēcīgāks par pašu personu.

Arī citi līdzīgi iepriekš veikti pētījumi mēģināja identificēt smadzeņu garīgo daļu, bija vērsti uz to cilvēka neironu darbības izpēti, kas bija saistīta ar noteiktām reliģijām vai cilvēkiem, kas jau bija apguvuši veidus kā stimulēt prāta neparastos stāvokļus. Šis pētījums tika veikts 2018. gadā, Kalifornijas štata, Jēlas universitātes Ķermeņa-Gara un Prāta institūtā, pārbaudot dažādu reliģiju cilvēku pieredzes ar dažādu definīciju par to, kas veido garīgumu.

Garīgo pieredžu neirobioloģiskā māja.

Smadzeņu daļa, kas apstrādā garīgās pieredzes ir paura daļa (parietal cortex). Šī smadzeņu daļa tiek aktivēta arī tad, kad indivīds vairāk uzzina par sevi un citiem. Tā tiek stimulēta arī tad, ja cilvēks izmanto savas uzmanības prasmes.

Pētījumā, ko vadīja Marks Potenza (Marc Potenza), Jēlas Bērnu pētniecības un neirozinātnes centra psihiatrijas profesors, tika intervēti 27 jaunieši vecumā no 18 – 26 gadiem. Dalībniekiem tika vaicāts par pagātnes stresa pilnajām, relaksējošajām un garīgajām pieredzēm.

Pēc intervijas dalībniekiem tika veikta funkcionālā magnētiskā rezonanse, fMRI, kuras laikā viņi klausījās dažādus ierakstus, kas tika izveidoti balstoties uz personīgajām neparastajām pieredzēm.

FMRI rezultāti atklāja, ka neskatoties uz dažādajām garīgajām pieredzēm smadzenēs – garozas paura daļā norisinājās līdzīgas aktivitātes. Dalībnieku smadzeņu viļņi reflektēja līdzīgos paternos (modeļos), turpinot klausīties savus ierakstus vai faktiski piedzīvojot attiecīgos neierastos stāvokļus.

“Mēs novērojām, ka garīgā stāvoklī, salīdzinot to ar neitrālu-realksējošu stāvokli, ir samazināta aktivitāte kreisajā parietālajā smadzeņu puslodes daļā (inferior parietal lobule), kas rezultātā liek domāt, ka inferial pareital lobule – smadzeņu paura daļa var dot nozīmīgu ieguldījumu uztveres apstrādē un gan citu gan sevis reprezentācijā dažādu garīgo pieredžu laikā,” ziņoja pētnieki par pētījumu, kas tika publicēts žurnālā “Cerebral Cortex”.

Šis pētījums vēstīja arī to, ka smadzeņu mediālais talāms un aste (caudate) - daļa, kas atbildīga par sensoro un emocionālo informācijas apstrādi bija mazāk atbildīga par garīgiem stimuliem, salīdzinot ar stresu.

Garīgā pieredze un mentālā veselība

Balstoties uz līdzīgām smadzeņu aktivitātēm, neskatoties uz dalībnieku dažādo garīguma izpratni, zinātnieki secināja, ka garīgās pieredzes nav saistāmas tikai ar indivīda reliģiozitātes līmeni.

Garīgā pieredze var būt saistīta ar kopības sajūtu ar Dievu, bet tā var būt arī sajūta, kas rodas, kad esi viens dabā, vai kad cilvēks izdara, ko labu cilvēces labā. Garīgā pieredze var būt arī tik vienkāršā kā pacilātības sajūta, kas rodas sporta pasākuma laikā.

Pētnieki saka, ka šis pētījums var palīdzēt ekspertiem saprast, kā garīgā pieredze var ietekmēt cilvēku mentālo (garīgo) veselību.

“Garīgās pieredzes ir spēcīgi (robusti) stāvokļi, kam var būt liela un dziļa ietekme uz cilvēku dzīvi”, saka Potenza. “Izpratne par garīgās pieredzes neirālajiem pamatiem var mums palīdzēt labāk izprast to lomu spējā būt elastīgiem un atveseļoties no garīgās veselības traucējumiem un dažādām atkarībām,” skaidroja prof. Potenza.

Izmēģiniet arī RigaBrain smadzeņu treniņus smadzeņu darbības uzlabošanai, lai vieglāk būtu koncentrēties un noturēt uzmanību uz svarīgām lietām, mazāk nogurt un ātrāk atjaunoties!